Pamata kompostēšanas padomi

Kompostēšana ir viens no zaļās dzīvošanas domāšanas veidiem, kā pārvērst savus organiskos sadzīves atkritumus barības vielās bagātā augsnē, ko pieprasa tavs mazdārziņš. Dzīvot zaļi ir lielisks dzīvesveids, kā saglabāt gan savu, gan visas zemes veselību. Mums ir jāsāk domāt, kā ar savām darbībām nenodarīt pāri visai ekosistēmai. Kompostēšana ir viegls un videi draudzīgs veids, kā atkārtoti izmantot dažādas atkritumu vielas. Veidojot savu kompostu, tu gan ieekonomē finanses, gan arī nepiesārņo vidi ar tehniski izveidotu kompostu, kas sastāv no ķīmiskām izejvielām. Šeit būs daži padomi, ko vajadzētu zināt ikvienam, kurš vēlas uzsākt kompostēšanu.

Komposta vietas izveide

Kompostu var veidot kā kaudzi brīvā dabā vai ierobežotā vietā. Vizuālā aspekta dēļ, ierobežots komposts ir daudz izdevīgāks, jo papildus netiek izmētāts pa visu pagalmu. Vēlams izvēlēties vietu, kas nav pārāk tuvu mājai, piemēram, tālāko dārza stūri. Ierobežotais komposts var tikt izbūvēts no kopā sasistām koka līstēm, veidojot kvadrāta formu. Tāpat kompostu var veidot plastmasas kastēs vai atkritumu urnās, kuras ir speciāli izveidotas šādiem mērķiem, jo ir nepieciešami caurumi gaisa ieplūšanai. Apakšējā komposta daļa ar laiku sāks pūt un sadalīties, veidojot barības vielām bagātu augsni, ar ko pavasarī varēs pabarot zemi. Komposts visu laiku tiek atjaunots, pa virsu berot arvien jaunas izejvielas, tāpēc gluži pārāk tālu arī neveido, lai nav kilometrs jāiet, lai izbērtu vienu spaini.

Kas veido kompostu?

Labākais komposts veidojas no zaļajiem atkritumiem, kas ātri pūst un sadalās – dārzeņu mizas, nopļauta zāle, izravētās nezāles. Papildus smalkām sastāvdaļām, kopā var pievienot arī lielāka izmēra materiālu, piemēram, atzarotie koku zari, rožu kāti, krūmi. Koka zariem un lielākiem materiāliem būs lēnāks pūšanas process, tāpēc kompostu var veidot slāņainu. Kompostā var pievienot arī smalki sasmalcinātu papīru no vecām avīzēm. Ļoti ātri sadalās sausi salmi, ko var pievienot arī smakas mazināšanai. Ja kompostā izmanto ātri pūstošu materiālu, to var izmantot jau pēc sešām līdz astoņām nedēļām. Taču, nav jāuztraucas, ja jāpagaida nedaudz ilgāk – galvenais nodrošināt ar patstāvīgu mitrumu un gaisa piekļuvi.

Ko nedrīkst kompostēt?

Daudzgadīgās nezāles, kurām ir tendence strauji vairoties, piemēram, ložņu vārpata. Tomēr, ja jātiek vaļā arī no šīm nezālēm, sākotnēji ievieto tās plastmasas maisā uz sešiem mēnešiem, lai samazinātu iespēju, ka tās būs spējīgas vairoties. Pēc tam pievieno tās kopā ar visām citām komposta sastāvdaļām. Tāpat arī nedrīkst likt kompostā slimos augus, piemēram, rožu lapas, ceriņu lapas – visur, kur redzamas kādas anomālijas. Slimība, kas ir uz šiem augiem, var palikt komposta augsnē, un nākošgad saindēt visu mazdārziņa ražu. Šādus slimus augus vajag momentā likvidēt, sadedzinot. No pārtikas produktiem nedrīkst kompostā izmantot gaļas un treknus saldos produktus. Tie var veidot pūšanas baktērijas, kas nebūs veselīgas augsnei. PET pudeles un plastmasas maisiņi nesadalās, jeb precīzāk – tie sadalās pārāk lēni, salīdzinoši ar citām izejvielām, tāpēc tos nedrīkst likt kaudzē. Tāpat arī visas pārējās lietas, kas nepārstrādājas, kā arī ir ķīmiski apstrādātas. Jo komposts ir zaļais dzīvesveids un tā rezultātā mēs iegūstam ekoloģiski tīru mēslojumu zemei.

Veido kompostu no lapām

Sadalījušās un sapuvušas koku lapas ir lielisks augsnes uzlabotājs, taču, lai šis komposts būtu izmantojams, jāgaida vismaz divi gadi. Lai paātrinātu lapu sadalīšanos, liec komposta kaudzē saberztas lapas. Tas nozīmē, ka nevis sagrāb skaisti ar grābekli, bet sākumā pārej pāri ar zāles pļāvēju un sadali lapas sīkās drumstalās. Jo sīkāks būs materiāls, jo ātrāk notiks pūšana un komposts būs ātrāk izmantojams.

Dalies: